Cēsu Pils parks
 
 
» Pastaiga pa parku » Riekstu kalns

Riekstu kalns

 Riekstu kalna pakājē atrastās māla trauku lauskas, ornamentētas ar auduma nospiedumu - liecina par senāko apdzīvotību: somu-ugru iedzīvotājiem 1.- 6.gs. Te bija piemērota vieta dzīvošanai: avota ūdens un liels kalns ar stāvām nogāzēm, kur ierīkot drošu patvērumu.

Vēlāk lielo kalnu, savulaik bijušo pilskalnu, cēsnieki nosauca par Riekstu kalnu. Ap 10. gs. te apmetās vendi. Nākuši no Ventas upes lejteces Kurzemē, kādu laiku dzīvojuši pie Rīgas, viņi apmetās uz dzīvi pie Cēsu latgaļiem. Indriķa hronikā aprakstītā vācu katoļu priestera Daniela ierašanās un vendu kristīšana notika 1206. gada rudenī. Arheoloģiskie atradumi Riekstu kalnā-pilskalnā apstiprināja, ka Riekstu kalnā atradās vendu dzīves vieta un Veccēsis. Rieksu kalna iedzīvotāji vendi – Ziemeļkurzemes lībiešu grupa – apbedīti kapulaukā pie Cēsu dzelzceļa stacijas. Nosaukums „vendi”, domājams, cēlies no viņu kādreizējās dzīvesvietas pie Ventas un devis nosaukumu pilij unpilsētai – Wenden.

Ap 1832.-1833.gadu Riekstu kalna apkārtni grāfs Karls fon Zīverss lika "izgreznot ar stādījumiem un promenādēm". Kalna pakājē uzpludināja dīķi, kurā spoguļojās pilsdrupu mūri. Mūsdienās tam laikam atbisltoši radītais ainavu parks vēl joprojām saglabājis savu romantiku.



Atpakaļ ...

Printēt